Mācītāja Edgara Rafaela Lappuķes biogrāfija: 

Dz. 1914. g. 4. okt. Rīgā namdara ģimenē. Tēvs - Jēkabs, māte - Emīlija Luīze (dz. Krontāle).

1922-28 mācījies Rīgas pilsētas 2. pamatskolā,

1928-34 Rīgas Skolotāju institūtā. (beidzis). Darbojies Rīgas skolotāju institūta absolventu biedrībā.

No 1934 vācu valodas, vēlāk arī ticības mācības skolotājs Latvijas Neredzīgo institūtā (turpinājis šo darbu arī pēc karadienesta).

1936-37 obligātajā karadienestā Sapieru pulkā, virsnieka vietnieks. No 1938. g. II sem. studējis teoloģiju LU (līdz Teoloģijas fakultātes slēgšanai 1940, VIII).

Padomju okupācijas laikā no 1940 rudens studējis tautsaimniecību LVU.

1942 XI-1943. g. I sem. studējis filosofiju un pedagoģiju,

1943. g. II-1944. g. I sem. - teoloģiju UR. Strādājis par skolotāju Rīgā. 1944 devies uz Vāciju.

1949 beidzis Parīzes universitātes Teoloģijas fakultāti.

1950 VI ordinēts. Mācītājs Francijas latviešu draudzē un Beļģijas latviešu draudzē.

No 1969 mācītājs Vesthofenas protestantu draudzē, Elzasā. Latviešu tautas palīdzības komitejas Francijā (LTPKF), vēlākās Latviešu apvienības Francijā (LAF) priekšsēdis 1954-68, bijis izdevuma „Francijas Latviešu Vēstis” redaktors.

1952 bijis LTPKF valdes priekšsēdētāja vietnieks.

 Miris 1976. g. 10. janv. Strasbūras slimnīcā. Apbedīts Vesthofenas kapos (Westhoffen) Elzasā, Francijā.

Svētdienas skolas bērni iepriecina draudzi ar stāstījumu par savām mācībām kafijas pēcpusdienā pēc dievkalpojuma.